Elektriskajam skrejritenim Latvijā ir noteikta skaidra prioritāšu secība: vispirms veloceliņš, tad ietve, un brauktuve — tikai tur, kur tas atļauts. Kurā no tām drīkst braukt konkrētajā brīdī, nosaka gan infrastruktūra, gan braukšanas ātruma ierobežojums attiecīgajā vietā, un šī secība ir svarīga zināt, jo nepareizi izvēlēta vieta var nozīmēt gan bīstamāku braucienu, gan administratīvu sodu.
Prioritārā secība: veloceliņš, ietve, brauktuve
Ja pieejams veloceliņš vai velojosla, elektriskā skrejriteņa vadītājam jābrauc pa to. Ja veloinfrastruktūras nav, drīkst braukt pa ietvi, taču jāievēro gājēju gaitas ātrums un jādod priekšroka gājējiem — skrejritenis šajā situācijā ir viesis, ne prioritārais satiksmes dalībnieks. Pa brauktuvi drīkst braukt tikai tur, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 50 km/h. Avots: CSDD.
Ātā pārskata tabula
| Vieta | Elektriskais skrejritenis | Pašgājējs velosipēds (2026. gada kategorija) |
|---|---|---|
| Veloceliņš | Atļauts, prioritāri | Atļauts, obligāti |
| Ietve | Atļauta, ja nav veloceliņa, gājēju ātrumā | Nav atļauta |
| Brauktuve (ierobežojums ≤50 km/h) | Atļauta | Pārbaudi oficiālajā avotā |
| Gājēju–velo koplietošanas taka | Atļauta, dodot priekšroku gājējiem | Atļauta |
Kas mainās 2026. gadā
- gada pavasarī spēkā stājās papildinājumi Ceļu satiksmes noteikumos, kas ieviesa jaunu kategoriju — “pašgājējs velosipēds” (pašbalansējoša, pedāļus neizmantojoša ierīce). Šai kategorijai pa ietvēm braukt vairs nedrīkst — jālieto veloceliņš, apzīmēta josla vai kopīga gājēju–velo taka. Parastam elektriskajam skrejritenim ietves lietošana joprojām atļauta iepriekšējā kārtībā (gājēju gaitas ātrumā, dodot priekšroku gājējiem), taču, tā kā regulējums ir jauns, precīzu robežu starp abām kategorijām un izņēmumus vērts pārbaudīt oficiālajā avotā. Avots: LV portāls.
Kur braukt nedrīkst
Elektriskā skrejriteņa vadītājam aizliegts braukt bez rokām uz stūres, vest pasažieri, turēties pie cita transportlīdzekļa vai vest kravu, kas apdraud citus satiksmes dalībniekus. Skrejritenis nav paredzēts braukšanai pa ātrgaitas ceļiem vai tur, kur atļautais ātrums pārsniedz 50 km/h — tur tas jāvada tikai kā gājējs, stumjot to ar rokām. Par pieļaujamo ātrumu dažādās vietās sīkāk lasi lapā ātruma ierobežojums.
Gājēju pārejas un krustojumi
Gājēju pārejā skrejriteņa vadītājam nav tādas pašas priekšrocības kā gājējam — braucot, jāgādā, lai netraucē un neapdraud gājējus, un daudzviet drošāk pāreju šķērsot kājām, vedot skrejriteni līdzās. Krustojumos un pie gājēju pārejām īpaši svarīgi samazināt ātrumu un pārliecināties, ka autovadītāji tevi pamanījuši, jo skrejriteņa mazie izmēri un klusā gaita nozīmē, ka to var pamanīt vēlāk nekā velosipēdu vai motociklu.
Apgaismojums un redzamība
Braucot, jādeg baltai gaismai priekšā un sarkanai gaismai aizmugurē. Ja lukturu nav vai tie nedarbojas, vadītājam jāvalkā atstarojoša veste vai apģērbs ar redzamiem atstarojošiem elementiem — tas īpaši svarīgi tumšajā diennakts laikā un ziemā, kad dienas gaišais laiks ir īss un redzamība uz ceļa krietni sliktāka. Papildu atstarojoši elementi uz skrejriteņa rāmja vai riteņiem palielina redzamību arī sānskatā, ne tikai no priekšas un aizmugures.
Rīgas centra īpašie noteikumi
Rīgas vēsturiskajā centrā pašvaldība kopš 2025. gada pakāpeniski ieviesusi koplietošanas mikromobilitātes rīku novietošanas zonas — vairāk nekā 40 apzīmētas vietas, kur drīkst atstāt koplietošanas skrejriteni, un ārpus tām novietošana nav atļauta. Vēsturiskajā centrā noteikta arī zemāka ātruma zona koplietošanas rīkiem. Šie noteikumi attiecas uz koplietošanas operatoru rīkiem, nevis konkrētu zīmolu izvēli. Avots: riga.lv.
Parki, gājēju zonas un privātā teritorija
Parkos, gājēju zonās un citās vietās, kur pastaigājas daudz cilvēku, tostarp bērni, jāievēro tāda pati kārtība kā uz ietves — gājēju gaitas ātrums un priekšroka gājējiem. Dažviet pašvaldība vai teritorijas apsaimniekotājs var noteikt papildu ierobežojumus, piemēram, aizliegt braukšanu konkrētā parka daļā vai noteiktās stundās — šādas zīmes un norādes vietā vienmēr ir prioritāras salīdzinājumā ar vispārīgo kārtību. Privātā teritorijā, piemēram, dzīvojamā kompleksa pagalmā vai tirdzniecības centra apkārtnē, papildus var būt spēkā īpašnieka noteikta kārtība, tostarp pilnīgs braukšanas aizliegums — šādas norādes der ievērot pat tad, ja tās neizriet tieši no valsts līmeņa noteikumiem.
Braukšana kopā ar citiem
Skrejritenis paredzēts tikai vienam braucējam — otras personas vešana uz skrejriteņa, arī bērna, ir aizliegta neatkarīgi no tā, cik īss ir brauciens. Braucot grupā, ieteicams turēties rindā, nevis blakām pa visu ietves vai veloceliņa platumu, lai netraucētu citiem gājējiem un braucējiem, un savlaicīgi ar roku vai skatienu paziņot par pagriezienu vai apstāšanos.
Par ātruma robežām katrā no šīm vietām lasi ātruma ierobežojuma lapā, par ķiveres prasībām — ķiveres lapā, bet visu noteikumu kopsavilkumu — noteikumu pārskatā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai ar elektrisko skrejriteni drīkst braukt pa ietvi?
Jā, ja nav veloceliņa, bet tikai gājēju gaitas ātrumā un dodot priekšroku gājējiem.
Vai ar skrejriteni drīkst braukt pa brauktuvi?
Tikai tur, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 50 km/h.
Kas mainījās 2026. gadā par braukšanu pa ietvi?
No 2026. gada pavasara jaunā 'pašgājēja velosipēda' kategorija vairs nedrīkst pārvietoties pa ietvēm un jālieto veloceliņš vai apzīmēta josla; parasto elektrisko skrejriteni tas neskar, taču precīzo darbības jomu ieteicams pārbaudīt oficiālajā avotā.
Vai skrejriteņa vadītājam ir jāizmanto apgaismojums?
Jā — braucot jādeg baltai priekšējai un sarkanai pakaļējai gaismai; ja gaismu nav, jāvalkā atstarojoša veste vai apģērbs ar atstarotājiem.
Vai uz skrejriteņa drīkst braukt divatā?
Nē, skrejritenis paredzēts tikai vienam braucējam — pasažieru pārvadāšana ir aizliegta.
