
Elektriskajam skrejritenim Latvijā ir noteikta konkrēta ātruma robeža — 25 km/h. Tas nav ieteikums, bet daļa no likumā noteiktās definīcijas: pārsniedz to, un ierīce likuma acīs vairs nav skrejritenis, bet cita transportlīdzekļu kategorija ar pavisam citām prasībām — citu reģistrāciju, citu apdrošināšanu un citām prasībām pret vadītāju.
Kāpēc tieši 25 km/h
CSDD elektrisko skrejriteni kā atsevišķu, vieglāk reģistrējamu kategoriju atzīst tikai tad, ja ražotāja norādītais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 km/h, motora kopējā jauda nepārsniedz 1000 W, ierīcei nav pedāļu, tā paredzēta vienam braucējam, stūre vai roku balsts mehāniski savienots ar grīdas paklāju, un — ja ir sēdeklis — tā augstums nepārsniedz 540 mm. Kad skrejritenis atbilst šiem parametriem, to reģistrē kā skrejriteni: pilngadīgam vadītājam nav vajadzīga vadītāja apliecība, taču nepieciešama OCTA polise. Precīzu definīciju skaties CSDD reģistrācijas lapā.
Kas notiek, ja skrejritenis brauc ātrāk
Ja ierīces reālais vai konstruktīvais ātrums pārsniedz 25 km/h — līdz pat 45 km/h —, tā vairs neatbilst skrejriteņa definīcijai un juridiski tiek pielīdzināta divriteņu mopēdam. Tas nozīmē citu reģistrācijas kārtību, numura zīmi un OCTA tāpat kā jebkuram mopēdam; vienkārši braukt ar to kā ar ikdienišķu skrejriteni vairs nedrīkst. Sīkāku salīdzinājumu skaties lapā skrejritenis vai mopēds, robežas skaidrojumu — LV portālī.
Jauda ir tikpat svarīga kā ātrums
Ātrums nav vienīgais rādītājs, ko CSDD ņem vērā. Otrs izšķirošais parametrs ir motora kopējā jauda — līdz 1000 W. Ražotāji bieži norāda gan “nominālo”, gan “maksimālo” jaudu, un pēdējā daudziem tirgū populāriem modeļiem ir tuvu robežai vai to pārsniedz. Ja skrejriteņa faktiskā jauda pārsniedz 1000 W, tas var ietekmēt tā juridisko statusu neatkarīgi no tā, cik ātri tas patiešām brauc — tāpēc, izvēloties vai reģistrējot skrejriteni, vērts pārbaudīt abus parametrus, nevis tikai ātrumu.
Sporta režīmi un lietotnē maināms ātrums
Daudziem mūsdienu skrejriteņiem ir vairāki braukšanas režīmi, ko var pārslēgt no lietotnes vai displeja — piemēram, “eko”, “parasts” un “sporta” režīms. Ja sporta režīmā ierīce spēj sasniegt ātrumu virs 25 km/h, tas nozīmē, ka reģistrētais skrejritenis tehniski var pārkāpt savas kategorijas robežu, pat ja lielāko daļu laika tiek lietots lēnākā režīmā. Tas pats attiecas uz jebkuru veida rūpnīcas ierobežotāja atslēgšanu vai apiešanu ar trešo pušu programmatūru: ja ierīce pēc tam spēj braukt ātrāk par 25 km/h, tā automātiski pāriet mopēda kategorijā ar visām no tā izrietošajām prasībām — reģistrāciju, numura zīmi, OCTA un vadītāja apliecību. Braukt ar CSDD reģistrētu skrejriteni, kam faktiski noņemts ierobežotājs, bet kas joprojām figurē kā skrejritenis, ir pārkāpums un var beigties ar sodu — sīkāk lapā alkohols un sodi, kur apkopoti biežākie pārkāpumi.
Ātrums un drošība praksē
Likumā noteiktais maksimums nenozīmē, ka tas jāizmanto vienmēr. Blīvā gājēju plūsmā, uz ietves, sliktā redzamībā vai slapjā un apledojušā seguma apstākļos drošs braukšanas ātrums var būt krietni zemāks par pieļauto maksimumu — īpaši tāpēc, ka skrejriteņa mazie riteņi un īsais bremzēšanas ceļš prasa lielāku rezervi laikam un attālumam nekā velosipēdam vai automašīnai. Ātruma izvēle ir arī daļa no atbildīgas braukšanas, ne tikai formāla robeža.
Ātrums dažādās vietās
| Vieta | Pieļaujamais ātrums |
|---|---|
| Veloceliņš | Skrejriteņa maksimālais ātrums (līdz 25 km/h) |
| Ietve | Gājēju gaitas ātrums, priekšroka gājējiem |
| Brauktuve | Atļauts tikai tur, kur braukšanas ātruma ierobežojums nepārsniedz 50 km/h |
| Rīgas vēsturiskais centrs (koplietošanas skrejriteņi) | Pašvaldības noteikta papildu zona ar zemāku ātruma ierobežojumu |
Rīgas domes ieviestās mikromobilitātes zonas vēsturiskajā centrā papildus ierobežo koplietošanas skrejriteņu ātrumu un novietošanu — precīzās zonas un robežvērtības skaties riga.lv. Par to, kur tieši drīkst braukt ar personīgo skrejriteni, lasi lapā kur drīkst braukt ar elektrisko skrejriteni, bet vispārējo noteikumu kopsavilkumu — noteikumu lapā.
Ko pārbaudīt pirms pirkuma vai reģistrācijas
Ja plāno reģistrēt skrejriteni CSDD, vērts iepriekš pārbaudīt ražotāja norādīto maksimālo ātrumu un motora jaudu tehniskajā pasē vai atbilstības deklarācijā — CSDD atsaka reģistrāciju ierīcēm bez skaidri identificējama ražotāja datiem vai ES atbilstības marķējuma. Ņem vērā arī to, ka reāli izmērītais ātrums (piemēram, ar GPS lietotni) var nedaudz atšķirties no ražotāja norādītā — nelielas novirzes dēļ, ko rada nobrauktais ceļš, riepu spiediens, vējš vai braucēja svars, parasti problēmu nerada, taču pastāvīgi un ievērojami pārsniegt 25 km/h robežu nozīmē, ka ierīce vairs neatbilst skrejriteņa definīcijai un tālāka braukšana ar to kā ar reģistrētu skrejriteni ir riskanta. Par reģistrācijas soļiem un izmaksām lasi lapā reģistrācija CSDD.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik ātri drīkst braukt ar elektrisko skrejriteni Latvijā?
Elektriskā skrejriteņa kategorijā ierīces maksimālais ātrums nedrīkst pārsniegt 25 km/h. Ietvē jābrauc gājēju gaitas ātrumā, dodot priekšroku gājējiem.
Kas notiek, ja skrejritenis brauc ātrāk par 25 km/h?
Tad tas likuma izpratnē vairs nav skrejritenis, bet mopēds, un tam vajadzīga cita reģistrācija, numura zīme, OCTA un vadītāja apliecība.
Vai drīkst noņemt skrejriteņa ātruma ierobežotāju?
Ierobežotāju tehniski var atslēgt, taču ierīce, kas pēc tam spēj braukt ātrāk par 25 km/h, automātiski pāriet mopēda kategorijā ar visām no tā izrietošajām prasībām — braukt ar to kā ar reģistrētu skrejriteni vairs nedrīkst.
Kāds ātrums atļauts brauktuvē?
Ar elektrisko skrejriteni pa ceļu drīkst braukt tikai tur, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 50 km/h.
Vai Rīgas centrā ir papildu ātruma ierobežojumi?
Rīgas vēsturiskajā centrā pašvaldība koplietošanas skrejriteņiem ir noteikusi papildu ātruma un novietošanas zonu — sīkāk pārbaudi riga.lv.


